Kokapstrāde. Termini.

Kokapstrāde, materiālmācība, kokapstrādes tehnoloģijas.

Augoša koka sastāvdaļas:

• Vainags
• Stumbrs
• Saknes

Agrīnā koksne. Gaišākā gadskārtas daļa, veidojas pavasarī. Lielākas šūnas un porainība.
Vēlīnā koksne. Tumšākā, blīvākā gadskārtas daļa, veidojas rudenī.

Gadskārtas. Gadskārta ir vienā gadā pieaugusī koksne. Gadskārtas platums aptuveni 1mm-6mm.

Kodolkoksne– tumšāk iekrāsotā koksnes daļa. Centrālā, neaktīvā koksnes daļa. Nodrošina mehānisko stiprību.
Aplievas koksne– veido gaišāko gadskārtu joslu. Jaunizveidojusies, dzīvā, gaišāk iekrāsotā koksnes daļa. Aplieva kalpo ūdens un minerālvielu vadīšanai no saknēm uz lapām vai skujām.
Serde– visvecākā koka stumbra sastāvdaļa. Veido mīkstas, irdenas šūnas.

Kodola koki- priede, lapegle, ozols, kastanis, vīksna
Aplievas koki– bērzs, apse, alksnis, kļava, skābardis

Miza. Mizas sastāvdaļas:

• Lūksne (floēma)- vada barības vielas.
• Feloderma– uzkrāj barības vielu rezerves.
• Mizas korķa daļa– pasargā stumbru no ārējās vides ietekmes (atmosfēras ietekme, mehāniskie bojājumi, izžūšana, kaitēkļi).

Šķērsgriezums– griezuma plakne perpendikulāra stumbra asij (šķērsām).
Radiālais griezums– garengriezums iet caur serdi.
Tangenciālais griezums– garengriezums novirzīts no serdes.

Drāztais finieris– izmanto virsmu finierēšanai. Ražo- drāžot finierkluci tangenciāli.
Lobītais finieris– izmanto saplākšņa un liekti līmētu detaļu ražošanai. Ražo- lobot finierkluci cilindriski.

Kokmateriāli – zāģētu, ēvelētu vai apaļkoku vispārējais nosaukums.
Zāģmateriāli – no vismaz divām pusēm apzāģētu kokmateriālu vispārējais nosaukums.
Ēvelēti kokmateriāli – vismaz no trīs pusēm ēvelētu zāģmateriālu vispārējais nosaukums.

Zāģmateriālu nosaukumi pēc to šķērsgriezumu izmēriem.
Latiņa – zāģēts koka izstrādājums, kura biezums un platums ir mazāks par 75 mm.
Dēlis – zāģēts koka izstrādājums, kura biezums ir mazāks par 38 mm, platums – lielāks par 75 mm.
Planka – zāģēts koka izstrādājums, kura biezums ir lielāks par 38 mm, platums – lielāks par 75 mm. Platuma un biezuma atšķirība parasti ir lielāka par 25 mm. Plankas lielākoties tiek izmantotas nesošajās konstrukcijās, tāpat kā stabi un balsti.
Brusa – zāģēta koka izstrādājums, kura biezums ir 75 mm vai lielāks, platums – vienāds ar biezumu vai atšķiras no tā ne vairāk par 25 mm. Brusas parasti tiek zāģētas, nesašķeļot serdi, un tām ir atļautas lielākas lokmalas.

Zāģmateriālu iedalījums pēc to kvalitātes.
Pēc valsts standarta LVS EN visi zāģmateriāli pēc to kvalitātes iedalāmi četrās šķirās. Zāģmateriālu kvalitāti nosaka pēc vainu daudzuma dēļos un to apstrādes tīrības, kvalitātes.

Zāģmateriālu iedalījums pēc to apstrādes pakāpes.
Neapmalots dēlis, Apmalots dēlis, kuram sānu skaldnes ir paralēlas, Apmalots dēlis ar daļēju lokmalu, No vienas puses apmalots dēlis.

Dēļu iedalījums pēc vietas baļķī.
Serdes dēlis, Vidus dēlis, Malas dēlis.

Dēļu iedalījums pēc to skaldņu novietojuma attiecībā pret gadskārtām.
Radiāls dēlis – platās skaldnes novietotas perpendikulāri gadskārtām. Centrālie un vidusdēļi. (Vislabākie).
Tangenciāls dēlis – platās skaldnes novietotas kā pieskares gadskārtām. Malējie dēļi.
Pusradiāls dēlis – gadskārtas novietotas asā leņķī pret platajām skaldnēm.
Paralēli baļķa malai zāģēts dēlis – visā garumā ir veselas, nepārgrieztas šķiedras. (Slēpju, vingrošanas līdzteku izgatavošanai).

Plātņu materiāli

Saplāksnis– Izgatavots no trim vai vairākām finiera kārtām, kur kārtas šķiedru virziens blakus esošajām kārtām ir perpendikulārs.
Laminētais saplāksnis– mitrumizturīgs saplāksnis pārklāts no vienas vai abām pusēm ar fenola vai melamīna filmu – sintētiskajiem sveķiem piesūcinātu papīru.

Attēla animācija no wikipedia.org

Kokšķiedru plātnes– lokšņu materiāli, kurus izgatavo no koksnes šķiedrām karstās presēšanas vai žāvēšanas ceļā, un kuriem pēc nepieciešamības tiek pievienotas saistvielas vai speciālas piedevas. Izejvielas to izgatavošanai ir koksnes apstrādes atkritumi un putekļi.

MDF– vidēja blīvuma kokšķiedru plātnes (Medium-density fiberboard)
HDF– augsta blīvuma kokšķiedru plātnes (High-density fiberboard)
LDF– zema blīvuma kokšķiedru plātnes (Low-density fiberboard)

OSB– (orientēta) kokskaidu plātne (Oriented strand board). Plātņu (lokšņu) materiāls, kurā koka skaidas un šķelda ir savienotas kopā ar sintētisko sveķu līmi. Dažreiz visos trijos slāņos, bet parasti tikai šo paneļu ārējos slāņos, skaidas ir orientētas konkrētā virzienā. (Nākamajā slānī skaidas tiek orientētas perpendikulāri iepriekšējās kārtas skaidu virzienam).

Kokskaidu plātne (KSP)– plātņu materiāls ar abpusēji gludu virsmu, kas izgatavots sasmalcinātas koksnes daļiņas sajaucot ar saistvielu un zem liela spiediena augstā temperatūrā presējot.
Laminētas kokskaidu plātnes (LKSP)- plātņu materiāls, kas izgatavots no kokskaidu plātnes, kura tiek aplīmēta ar melamīna sveķiem piesūcinātu dekoratīvo papīru. Visbiežāk izmantojamais materiāls mēbeļu ražošanā.

3 slāņu līmētie masīvkoka vairogi– sastāv no trīs slāņu lamelēm, kuras salīmētas pēc saplākšņa izgatavošanas principa.

Rukšana– koksnes rukšana ir tās lineāro izmēru un tilpuma samazināšanās žūstot. Rukšana sākas, kad no koksnes sāk izdalīties saistītais ūdens. Rukums tangenciālajā virzienā ir līdz 2 reizēm lielāks nekā radiālajā virzienā. Šķiedru virzienā rukums ir minimāls (0,1-0,3%)

Raukums (stumbra)– stumbra formas vaina. Resgaļa un tievgaļa starpība uz baļķa garumu. Vienmērīgs stumbra šķērsgriezuma diametra vai zāģmateriāla platuma samazinājums visā garumā, ja samazinājums pārsniedz 1 cm uz 1 m garuma.

Blīzums– stumbra formas vaina. Stumbra resgaļa straujš paplašinājums pie celma.

Greizšķiedrainums- Koksnes šķiedru novirze no kokmateriāla garenass.

Padēls– šaurā leņķī pret stumbru augošs resns zars vai augšanā atpalikusi, atmirusi otra galotne, kas iestiepjas dziļi stumbra iekšienē.

Lielainums– gadskārtu paplatinājums stumbra vienā pusē.

Sveķu ligzda– ar sveķiem pildīts dobums gadskārtā.

Sveķu aile– šaura, ar sveķiem pildīts starpšūnu kanāls.

Sasveķojumi– koksnes daļa, kas stipri piesātināta ar sveķiem.

Māzerainība- izteikti samezglots, savīts, viļņots un neregulārs koksnes šķiedru sakārtojums, saaugums (Punveida izaugums ar izlocītu, savērptu koksnes šķiedru). Sastopams ārējā izauguma veidā (māzers) vai izveidojies koka stumbrā un neparādās tā ārpusē. (Māzerainums)

Dvīņserde- divas kopā saaugušas serdes ar patstāvīgām gadskārtām. Sastopama kokiem ar divām galotnēm.

Šķelda

Malka– koksnes gabali, kas tiek izmantots kā kurināmais. Pagales- atsevišķi malkas gabali.

Kokapstrādes tehnoloģija

Darbgalds– ierīce kāda materiāla apstrādei vai kāda izstrādājuma izgatavošanai.

• Universālais kokapstrādes darbgalds- darbmašīnas, ko var izmantot dažādās kokapstrādes ražotnēs. (Lentzāģmašīnas, ripzāģmašīnas, urbjmašīnas, dobšanas un kalšanas mašīnas, virpas, slīpmašīnas)
• Specializētais darbgalds- noteiktai operācijai vai tādu detaļu apstrādei, kuru izmēri var mainīties (piem. maliņu aplīmēšanas iekārta)
• Speciālais darbgalds- nemainīgas konstrukcijas produkciju ražošanai (piem. zīmuļu ražošanai)

Darbmašīna- mašīna materiāla pārveidošanai vai pārvietošanai.

Ripzāģmašīna- darbmašīna, kur griezējinstruments ir zāģa ripa (ripas).

Formātzāģis (formātzāģmašīna)- Plātņu materiālu zāģēšanai sagatavēs galdnieku, kokšķiedru, kokskaidu plātnes, saplāksni. Kvalitatīvākai zāģēšanai izmanto aizzāģēšanas zāģripas (aizzāģis).

Bīdmērs– mērinstruments detaļu ārējo un iekšējo lineāro izmēru mērīšanai. Sastāv no pamatskalas un rāmīša ar noniju. Universālajam bīdmēram ir atsevišķi mērtaustu pāri ārējo izmēru un atsevišķi — iekšējo izmēru mērīšanai, kā arī bīdlineāls dziļuma mērīšanai.

Virtuālais bīdmērs tiešsaistē- http://www.stefanelli.eng.br/en/virtual-vernier-caliper-simulator-02-millimeter/

Rokas zāģis (rokzāģis)

Vienrocis- rokas zāģis ar ko zāģē viens cilvēks. Lieto galdniecībā, dārza darbos, mežsaimniecībā, sadzīvē. Plātnes garums līdz 80 cm.

Cietmuguras rokzāģis (cietmuguras vienrocis)- izmanto, lai veiktu precīzu griezumu mēbeļu galdniecībā.

Smailais rokzāģis

Gropzāģis-

Finierzāģis-

Rotzāģis– rokas zāģis saplākšņa figurālai zāģēšanai, kur plātne iestiprināta metāla lokā. Asmeņa garums- 13 cm. Apstrādājamā materiāla biezums ~3-12mm (atkarībā no zāģa asmens).

Lokzāģis– zāģis, kura plātne sastiprināta ar koka vai metāla loku (izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, iespējams arī cits materiāls). Plātnes garums ~ 80-120 cm. Dažādi zāģa plātnes nospriegošanas mehānismi. (Arī lokveida zāģis.)

Divroku šķērszāģis (arī divrocis, šķērszāģis-divrocis)- zāģis koku gāšanai un sagarumošanai, kura izmantošanai vajadzīgi divi cilvēki. Plātnes garums ~ 100-120 cm.

Japāņu zāģis– rokas zāģis, īpašs plānā asmens un elastības dēļ. Precīzai un ātrai darba veikšanai visos virzienos. Plātnes garums ~27- 30 cm.

Ēvele- galdnieka darbarīks koka virsmas nogludināšanai. (Ēvele ar skaidlauzi, gala ēvele, dzegu ēvele…)

Garenfrēzmašīna, kokēvelēšanas [garenfrēzēšanas] mašīna–

Biezumēvelmašīna, biezuma ēvelmašīna, (biezumošanas mašīna, biezumošanas ēvelmašīna)-

Vadlineāls-

Nažu vārpsta-

Padeves veltņi-

Frēzmašīna– kokapstrādes darbmašīna ar rotējošu griezējinstrumentu (frēzi) virsmas apstrādei. Horizontālās un vertikālās frēzmašīnas. Vienvārpstas un daudzvārpstu frēzmašīnas. Vertikālās frēzmašīnas iedala:

• ar augšējo darba vārpstu novietojumu;
• ar apakšējo darba vārpstu novietojumu.

Koka darbu virpa (virpa, koka virpa)– darbmašīna rotācijas ķermeņu apstrādei – virpošanai, urbšanai.

Koka virpas griežņa atbalsts-

Slīpmašīna, koksnes slīpmašīna- darbmašīna materiālu slīpēšanai (koksnes griešana ar abrazīviem graudiņiem), galvenokārt virsmu raupjuma mazināšanai. Abrazīvie graudiņi uzklāti uz auduma vai papīra pamatnes.

• Lentes slīpmašīna-
• Diska slīpmašīna-
• Veltņu slīpmašīna (cilindriskā slīpmašīna)– lieto plakanu virsmu slīpēšanai.

KOKI, KRŪMI UN ZEMSEDZES AUGI LATVIJAS MEŽAUDZĒS

KOKI, KRŪMI UN ZEMSEDZES AUGI LATVIJAS MEŽAUDZĒS

(Avots: https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/ZM/mezhi/citas_publikacijas/kok_krumi_zemsedzes_augi_latvijas_mezaudzes.pdf)

Koku un krūmu lapu noteicējs